Sergeja Kondrašina labdarības multimediju projekts Underwater Photo Ballet

Pēc būtības albūms Underwater Photo Ballet ir multimediāls projekts – unikāls pat pasaules mērogā. 60 lappušu albūmā ir 23 krāsu un 19 melnbaltas fotogrāfijas, kurās iemūžināti Latvijas baleta trupas solisti Elza Leimane un Raimonds Martinovs, izpildot iemīļotas baleta ainas zem ūdens! Fotografēts absolūti reāli zem ūdens - nekādas montāžas! Elza un Raimonds zem ūdens patiešām spēja smaidīt plaši atvērtām acīm. Šo viņu ļoti reto spēju pozēt zem ūdens fotogrāfs konstatēja Horvātijā uzņemot materiālu savam 2007. gada personālajam kalendāram. Jau tad viņš nolēma darbu turpināt un maksimāli atklāt šo tēmu.

Albūmā ievietotas arī fotogrāfijas, kuras uzņemtas darba procesā, gan uz Latvijas Nacionālās Operas skatuves, gan aizkulisēs. Šīs ilustrācijas vēl vairāk akcentē zemūdens fotogrāfijas sirreālo efektu. Albūms ne tikai sevī ietver īstus mākslas darbus, bet arī pats ir patiess mākslas darbs.

Fotogrāfijas ir drukātas uz augstvērtīga papīra – atšķirīga krāsu un melnbaltajām lappusēm. Vāks apvilkts ar šim nolūkam speciāli pasūtītu dabīgo zīdu no Londonas. Kārbas, kurās albūms novietots, ir roku darbs. Tās ir pārsietas ar lentām, kurās ieausts albūma nosaukums. Tirāža ir ierobežota, 500 autora numurētas kopijas. Viens no projekta segmentiem ir videoversija, kuru uzņēmis režisors Sergejs Frolovs. Tajā skan jaunas un ļoti talantīgas Latvijas grupas Vic Anselmo mūzika.

Ainām no baletiem: „Romeo un Džuljeta”, „Korsārs”, „Karmena”, „Gulbju ezers” un „Žizele” dizainere Ilze Plikause speciāli uzšuva skatuves tērpu „dubultsvārkus”. Tērpam no „Gulbju ezera” bija nepieciešami vairāki simti mākslīgo ziedu ziedlapiņu, un šis tērps „pārdzīvoja” fotografēšanu zem ūdens.

Daļu albūmu pārdos Valters un Rapa grāmatu veikalos par sākotnējo cenu 70 lati (100 eiro). Tos varēs nopirkt arī online režīmā šajā oficiālajā projekta mājas lapā.

Labdarības akcijas projekta būtība ir – par visiem no albūma pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem iegādāties anestezioloģijas aparātu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas intensīvās terapijas nodaļai.

Tāpēc Sergejs Kondrašins jau iepriekš pateicas katram, kurš iegādāsies šo izdevumu, tādā veidā palīdzot bērniem, kuri atrodas starp dzīvību un nāvi, atgriezties dzīvē. Sergejs ir ļoti pateicīgs Uģim Stīpniekam, Ērikam Gromulam un Intam Kalniņam (Artic Paper), kuri viņu atbalstījuši šī dārgā projekta realizācijas sākuma stadijā. Viņi to darīja sirds aicināti, neprasot nekādus biznesa plānu un prezentācijas. Viņi ar savu piemēru nodemonstrējuši, ka veseliem veiksmīgiem, sevi realizējušiem turīgiem ļaudīm, kādi mēs ar jums lielākā daļa esam, dažkārt būtu jāpadomā par tiem, kam šajā dzīvē nav tik ļoti veicies. Un ja valstsvīriem mūsu bērnu veselība nav prioritāte, tad mēs paši kaut nedaudz varam šo situāciju uzlabot.
 

 

Neiespējamais kļūst iespējams

Viens no mākslas noslēpumiem — harmonijas un paradoksa satikšanās. Tad top māksla, kas izraisa pārdzīvojumu un aizrauj elpu.

Tāda māksla neapšaubāmi ir balets. Neskaitāmi mākslas kritiķi, mākslinieki un dzejnieki ir rakstījuši jūsmīgas rindas par to, kā dejotāju smagais darbs pārtop grand jeté un pas uz skatuves. Šī māksla ignorē cilvēka fizisko spēju robežas estētiska baudījuma un nevainojama snieguma vārdā. Gravitācija paradoksālā kārtā ir uzvarēta, un atskan skatītāju ovācijas.

Arī fotogrāfija ir tāda māksla. Labai fotogrāfijai piemīt kaut kas no dejas virtuozitātes — tā atstāj iespaidu par vieglumu un brīvību. Fotogrāfija apstādina mirkli lidojumā un saglabā netveramas emocijas, dāvājot tām patstāvīgu dzīvi. „Acumirklī, kad es nospiežu fotoaparāta slēdzi, tā lieta vai cilvēks, kas piesaistīja manu uzmanību, uzsāk patstāvīgu dzīvi fotogrāfijā, bet es kļūstu par starpnieku, kas to fiksē. Fotogrāfijas ir spontāns vizuālais monolgs par manu dzīvi, turklāt ļoti iespējams, ka daudz intīmāks par to, kuru es radu uz skatuves“ — tā par savām melnbaltajām fotogrāfijām teicis Rīgā dzimušais pasaulslavenais baleta solists un horeogrāfs Mihails Barišņikovs (viņa foto izstāde pasaules turnejas ietvaros bija skatāma arī Latvijas Nacionālajā Operā, 2006. gadā).

Līdzīgi kā baleta māksla, arī fotogrāfija ir uzvara — pār gaismu un ēnu, krāsām un formām, pār dabas apstākļiem un tehniskiem ierobežojumiem. Īpaši tajos gadījumos, kad fotogrāfa redzējums un meistarība ļauj mums skatīt fantastisku pasauli — to, kuru autors radījis tieši tāpēc, lai nofotografētu.

Viens no šādiem mākslas noslēpumiem ir Jūsu rokās. Lūk, baleta zvaigznes Elza Leimane un Raimonds Martinovs. Lūk, fotogrāfs Sergejs Kondrašins. Viņi kopā ir radījuši nereālu, paradoksālu pasauli, kurā uz acumirkli apturēts racionālais laiks. Prozaiskie likumi uz īsu brīdi tiek atcelti, to vietā — pašu autoru pieņemtie spēles noteikumi. Ūdens stihija, kurā cilvēks jebkurā gadījumā ir tikai viesis, ir pieņēmusi šos noteikumus, piedaloties fantastiskās pasaules radīšanā un piešķirot to papildu dimensiju, kas skatītājam liek iesaukties: „Bet tas taču nav iespējams!“ Neiespējamais kļūst iespējams. Bet mākslas noslēpums tomēr paliek neatklāts.

Alise Tīfentāle
Žurnāla „Foto Kvartāls“ galvenā redaktore

 
Copyright © Sergey Kondrashin
Pilna vai daļēja šis mājas lapas satura kopēšana vai izplatīšana bez Sergeja Kondrašina rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta. Visas tiesības ir aizsargātas.